Tas ir svētais alfabēts, kuru lietoja Skandināvijas tautas viduslaikos. Rūnu noslēpumainā valoda ir pārdzīvojusi gadu simtus. Šo zīmju noslēpums tika nodots no skolotāja skolniekam, un šīs vēstis nekad netika pierakstītas. Tāpēc rūnu zīmju gudrība nav atstājusi pēc sevis citas liecības, ka tikai dižās sāgas un pašas rūnas.
Tā kā rūnas ir sena dievišķa gudrība, kas daudzkārt pārāka par kristietismu, tām piemīt dziļā zemes jēga, cita vērtību sistēma, kura arī noteica to virzību.
Rūnas tās ir zīmes, izkaltas akmenī. Tās nejaušā kārtā atbild uz vaicātāja jautājumu. Tāpat kā Taro kārtis, rūnas nevajadzētu izmantot pārāk bieži.
Pirmā atbilde ir tā pareizā, un visi pārējie jautājumi par to pašu situāciju ir bezjēdzīgi un tikai noved pie patiesības izkropļojuma.